2024. gada 4. jūlijā stājās spēkā grozījumi Šķīrējtiesu likumā un arī Civilprocesa likumā. Grozījumu mērķis bija ieviest šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildi. Ar spriedumu Satversmes tiesa atzina, ka Civilprocesa likuma 534., 534.1 535., 536. un 537. panti, ciktāl tie neparedz šķīrējtiesas procesa uzraudzību gadījumos, kad ieinteresētā puse ilgstoši nevēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstīs vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu, par spēkā neesošiem no 2024. gada 1. marta.

Ievērojot minēto, grozījumi likumos paredz iespēju apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu.  Tai pat laikā jāvērš uzmanība, ka ar pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu šķīrējtiesas spriedums netiek pārsūdzēts pēc būtības un apstrīdēšanas pamati ir ierobežoti.  Apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu varēs tikai 30 dienu laikā no sprieduma taisīšanas, tikai uz tiem pašiem pamatiem, kādi noteikti atteikumam izsniegt izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, un tikai gadījumā, ja nav jau izsniegts izpildu raksts šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, t.i., tiek dota iespēja ieinteresētajai personai izteikt iebildumus pret šķīrējtiesas spriedumu arī gadījumos, kad vispārējās jurisdikcijas tiesai netiek lūgts  izsniegt izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.  Domājams, ka šie grozījumi varētu mudināt kreditorus nevilcināties lūgt tiesu izsniegt izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, ja šķīrējtiesas spriedums netiks izpildīts tā labprātīgās izpildes termiņā. Tādā gadījumā iespējamie debitora iebildumi tiks vērtēti kā līdz šim, tiesai lemjot par izpildu rakstu izsniegšanu.

Otras būtiskākās izmaiņas ir vispārējās jurisdikcijas tiesu atbalsta funkcijas šķīrējtiesas procesā paplašināšana. Gadījumi, kuros vispārējās jurisdikcijas tiesu iesaiste ir pieļaujama, ir ierobežoti un tie neskar strīda izskatīšanu pēc būtības. Grozījumi paredz vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesības atsevišķos likumā noteiktos (izņēmuma) gadījumos lemt par pieteikumiem par šķīrējtiesneša iecelšanu, noraidīšanu, atcelšanu un strīda pakļautību šķīrējtiesai, ja šīs procesuālās darbības nenotiek atbilstoši tam, par ko puses vienojušās, un likumam, un pieteikumu par šķīrējtiesneša noraidījumu vai strīda pakļautību  iesniegšana nav šķērslis šķīrējtiesas procesa turpināšanai.   Jāatceras, ka puses vienojoties par strīda izskatīšanu noteiktā pastāvīgajā šķīrējtiesā, izvēlas strīda izskatīšanai piemērot tās šķīrējtiesas reglamentā nostiprinātos noteikumus.

Jāatzīmē, ka ar grozījumiem šķīrējtiesu likumā ir arī paplašināts traktējums, kas uzskatāms par rakstveida šķīrējtiesas līgumu, nosakot, ka  pusēm apmainoties ar prasības pieteikumu un paskaidrojumiem par prasību, kuros viena puse apgalvo šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu un otra puse to nenoliedz, ir uzskatāms par rakstveidā noslēgtu šķīrējtiesas līgumu. Ar grozījumiem ir svītrota prasība fiksēt pušu elektroniskajā sarakstē pausto gribu ar drošu elektronisko parakstu.

Sakarā ar likumu grozījumiem kā jaunums jāatzīmē, ka kā pierādīšanas līdzeklis šķīrējtiesā noteiktas arī liecinieku liecības un šķīrējtiesas sastāvam ir paredzētas tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar lūgumu par pierādījumu nodrošināšanu. Vispārējās jurisdikcijas tiesas iesaiste liecinieku nopratināšanā ir saistīta ar tiesībām brīdināt liecinieku par kriminālatbildību par nepatiesu liecību sniegšanu un pienākumu ierasties tiesā pēc tiesas izsaukuma.

Vērā ņemams arī, ka likumu grozījumi dod tiesības  pusēm vērsties ar pieteikumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, ne tikai pirms prasības celšanas.

Lai pilnībā un precīzi apzinātu grozījumus likumdošanā attiecībā uz šķīrējtiesas procesu, aicinām iepazīties ar Šķīrējtiesas likuma  un Civilprocesa likuma tekstiem aktuālajās to redakcijās

https://likumi.lv/ta/id/50500-civilprocesa-likums

https://likumi.lv/ta/id/269189-skirejtiesu-likums

Informējam, ka šobrīd procesā ir likuma izmaiņām atbilstošu grozījumu sagatavošana Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas reglamentā.